Sakarā ar Covid-19
2007. g. – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola – psiholoģijas skolotāja
kvalifikācija, atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim Nr. 1357.
2008.-2009. g. – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija – sociālo zinātņu
bakalaura grāds psiholoģijā Nr. 0175.
2010.2013. g. – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija – profesionālo maģistra
grāds psiholoģijā un psihologa kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim Nr. 2900.
Psiholoģiskā novērtēšana ar Vekslera intelekta testu bērniem (WISC-IV) Nr. 027115 (2015)
Sertifikāts par vecāku apmācības programmas „Bērnu emocionālā audzināšana” vadīšanu Nr.
03/2013 (2013)
Apliecība “Smilšu spēles bilžu valoda” Smilšu spēles terapijas metode Nr. 94 ( 2016)
Apliecība par vecāku programmas “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” vadīšanu Nr. 17-03/III-III
(2017)
“Ahenbaha aptauju lietošana un interpretācija pirmsskolas, skolas vecuma bērnu un pieaugušo novērtēšanai” Nr. A-2017/2/1-26
Apliecība par profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas apguvi bērnu tiesību
aizsardzības jomā Nr. 1-8/2538 (2018)
Sertifikāts par tiesībām veikt vardarbībā cietušo bērnu rehabilitāciju dzīvesvietā Nr.18-33/ VII-I(2018)
Apliecība “Zīmējumi kā novērtēšanas un traumas pārstrādes projektīvās metodes” Nr. K2020-014 ( 2020)
2014.-2016. g. – Lindes fon Keizerlinkas smilšu spēļu terapijas metodes praktizētāja.
Latvijas Smilšu spēļu terapijas biedrība
2019. g. – Atbalsta grupu vadīšana SOS BCA “Airi”
Kopš 2019. g. Ugāles vidusskola – izglītības psihologs
2017.–2019. g. SIA “Latvian Holidays” – “Atbalsts ilgstošiem bezdarbniekiem”
Kopš 2016. g. Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem “Paspārne” – psihologs
Kopš 2015. g. – Užavas pamatskola – izglītības psihologs
2014.–2017. g. - Ventspils vakara vidusskola – izglītības psihologs
Kopš 2014. g. SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” – metadona programma
Kopš 2013. g. privātprakse Ventspilī, Andreja ielā 6
Psihologa konsultācija pieaugušajiem
Psiholoģiskā konsultēšana ir brīvprātīgs sadarbības process starp psihologu un klientu, un tās gaitā tiek risinātas kādas klienta grūtības, parasti tās ir akūtas, tomēr nerisinātas varētu ietekmēt arī nākotni. Psihologs šajā procesā klientu atbalsta un iedrošina, palīdz saskatīt grūtību cēloņus, kā arī palīdz izvēlēties iespējamos risinājumus. Lai palīdzība būtu efektīva, svarīgi, lai pats klients apzinātos, ka, neskatoties uz dažādām grūtībām, tikai viņš pats ir tas, kurš var izvēlēties un arī ieviest pārmaiņas savā dzīvē.
Psihologs šajā gadījumā var palīdzēt saskatīt, kur tad ir pārmaiņu nepieciešamība un iespējas,
kā arī iedrošināt un atbalstīt klientu laikā, kamēr attiecīgās pārmaiņas tiek ieviestas dzīvē.
Psihologs strādā atbilstoši katra klienta individuālajām vajadzībām, nenosoda, nedod
padomus un nemāca dzīvot. Katrs cilvēks jūt tieši savas vajadzības, nepieciešamās pārmaiņas un psihologs palīdz tās realizēt. Tieši tāpat, cik atšķirīgas ir katra klienta vajadzības, atšķiras arī laiks, kādā ir iespējams šīs pārmaiņas ieviest dzīvē. Vienam cilvēkam būs nepieciešamas, piemēram, 10 konsultācijas, citam vairāk vai mazāk. Saskaņā ar Psihologu darba ētikas kodeksu klientam tiek garantēta pilnīga konfidencialitāte – iegūtās informācijas neizpaušana, izņemot gadījumus, ja klients apdraud savu vai citu dzīvību vai veselību.
Kā tas notiek?
Pirmajā tikšanās reizē psihologs kopā ar klientu formulē mērķi, uzklausa klienta vēlmes
– ko tieši viņš/viņa savā dzīvē gribētu mainīt. Saskaņā ar izvirzīto mērķi notiek vienošanās par nepieciešamo konsultāciju skaitu, kas varētu būt, sākot no 6 līdz 8 reizēm līdz pat vairākiem mēnešiem, tiekoties 1–2 reizes nedēļā, konsultācijas ilgums 45–50 minūtes.
Psihologa konsultācija jauniešiem un bērniem
Bērna audzināšana ir dabisks process, un ikviens vecāks ir galvenais eksperts sava
bērna audzināšanā, tomēr ir vairāki iemesli un situācijas, kad speciālista atbalsts ir noderīgs un nepieciešams, lai novērstu traucējumu attīstību. Bērna attīstība notiek caur krīzēm, to pozitīvs atrisinājums ir par pamatu veselīgai attīstībai, savukārt, ja tās nav pozitīvi atrisinātas, tad var būt par pamatu ilgtermiņa grūtībām. Krīzes var izpausties kā dažāda veida problemātiska uzvedība, kas ir izaicinājums vecākiem. Arī bērni saskaras ar dažādām traumatiskām pieredzēm - zaudējumu, šķiršanos, pašu vai tuvinieku slimības un citi smagi notikumi, kas var atstāt tik spēcīgi iespaidu, ka parādās dažādi uzvedības vai emociju traucējumi. Bērnam ir grūti pašam
tikt skaidrība ar notikušo, nepieciešama tuvinieku un speciālistu palīdzība.
Psihologs var palīdzēt bērniem un jauniešiem kam ir emocionālas vai uzvedības grūtības, kas pazemina viņu labsajūtu, spējas iekļauties sabiedrībā, mācīties un attīstīties vai arī sagādā nopietnas grūtības apkārtējiem.
Bērni un jaunieši parasti piedzīvo tādas grūtības:
Smilšu terapija
Bieži vien rokas zina, kā atrisināt mīklu, ar kuru intelekts ir cīnījies veltīgi.
/K. G. Jungs/
Smilšu spēles vēsture ir aizsākusies 20. gadsimta pirmajā desmitgadē, kad H. G. Velss
aprakstīja savus novērojumus par to, ka viņa abi dēli uz grīdas rotaļājas ar miniatūrām figūriņām. Viņš bija novērojis, ka uztraukuma un pārdzīvojuma brīžos viņiem trūkst vārdu, lai
izteiktu savas jūtas. Bērni rotaļājoties daudz vieglāk varēja izspēlēt savas problēmas attiecībās vienam ar otru un arī ar citiem ģimenes locekļiem nekā izteikt tās vārdos. Viņš bija izveidojis miniatūru rotaļlietu kolekciju, lai ar tās palīdzību bērni varētu paust neizsakāmo. Tā radās viņa pirmā grāmata "Spēles uz grīdas", 20 gadus vēlāk bērnu psihiatre no Londonas Mārgareta Lovenfelda aizņēmās Velsa pieredzi un savas klīnikas rotaļu istabā uz plauktiem novietoja figūriņas. Pirmais bērns, kas tās ieraudzīja, aiznesa tās uz smilšukasti un smiltīs sāka ar tām rotaļāties. Tas bija bērns, kurš "izgudroja" to, ko Lovenfelda nosauca par "pasaules tehniku". (Lovenfelda, 1979).
Junga analītiķe no Cīrihes Dora Kaifa, izdzirdējusi par šo metodi, devās uz Londonu pie Lovenfeldas mācīties. Viņa attīstīja šo materiālu izmantošanas veidu, ko nosauca par "smilšu spēli". (Kalff, 1980)
Kā notiek smilšu spēļu terapija un kam tā domāta?
Smilšu spēles terapija bērniem var tikt izmantota, sākot no 4 gadu vecuma. Bērniem
bieži vien ir grūti runāt par savām emocijām, uzvedības grūtībām vai vēlmēm. Smilšu spēles
laikā bērns var izteikt to, ko viņš jūt un pārdzīvo, taču nespēj izteikt vārdos, līdz ar to viņiem smilšu terapija ir īpaši piemērota.
Smilšu spēļu terapijas mērķis ir attīstīt cilvēka iekšējos resursus, caur kuriem tiek piedzīvota spontāna pašdziedināšana. Tā ir vienreizēja iespēja saudzīgā un bērniem saprotamā veidā rast risinājumus problēmsituācijām, sakārtot savas dvēseles dziļākos slāņus, atklāt savus resursus, pārvarēt radušās grūtības, dziedēt sen iegūtās traumas.
Metode, kas sākotnēji bija domāta tikai bērniem, ir atradusi lietojumu arī pieaugušo
terapijā. Bērniem, atšķirībā no pieaugušajiem, nav nepieciešams saprast, kas notiek viņu
zemapziņā, kādas un kāpēc tieši tādas smilšu bildes veidojas.
Kā notiek vizīte
Pirmā vizīte parasti notiek bez bērna klātbūtnes, kad abi vai viens no vecākiem pastāsta, ko viņš saredz sava bērnā vai kur saredz abu sadarbības problēmu. Vizītes laikā tiek apspriesta problēma, bērna dzīves notikumu pārrunāšana un kopējā darba plāna izveide. Pēc tam es satiekos ar mazo klientu, kas nāk uz nodarbībām bez vecāku klātbūtnes.
Otrajā tikšanās reizē ar vecākiem tiek skaidrota izpratne par bērna problēmām un tiek sniegts
skaidrojums, kas bērnam būtu nepieciešams.
Smilšu spēlē tiek izmantotas divas kastes, kur viena tiek piepildīta ar sausām smiltīm,
otra ar slapjām. Kabinetā ir plaukti, kuros ir sakārtotas miniatūras figūras – simboli, kas
simbolizē visu to, kas atrodas ap cilvēku ikdienā, dažādi dabas materiāli, kā arī mītiski tēli, pasaku varoņi utt. Izmantojot figūriņas, smiltis un ūdeni, cilvēks var izteikt to, ko nevar
pastāstīt ar vārdiem, izspēlēt negatīvo pieredzi, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm...
Smilšu terapijā cilvēks runā simbolu un attēlu valodā.
Nodarbības ilgums:
Smilšu spēles terapijas viena sesija ilgst 40–45 minūtes.
Kādos gadījumos smilšu spēļu terapija var palīdzēt?
Smilšu spēļu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir:
Smilšu spēļu terapija var palīdzēt arī cilvēkiem, kuri pārcietuši vardarbību, jo tā dod iespēju izpaust savus pārdzīvojumus neverbāli. Vardarbības gadījumā cilvēka spēja jūtas izteikt vārdos bieži ir bloķēta.
Paldies, ka sazinājāties ar mums.
Mēs ar jums sazināsimies, cik drīz vien iespējams
Hmm, nosūtot jūsu ziņojumu, radās kļūda.
Lūdzu, pamēģiniet vēlreiz vēlāk
Visas tiesības aizsargātas | Kristīnes Strazdiņas psihologa privātprakse