Psihologa privātprakse 

Bērna audzināšana ir dabisks process, un ikviens vecāks ir galvenais eksperts sava

bērna audzināšanā, tomēr ir vairāki iemesli un situācijas, kad speciālista atbalsts ir noderīgs un nepieciešams, lai novērstu traucējumu attīstību. Bērna attīstība notiek caur krīzēm, to pozitīvs atrisinājums ir par pamatu veselīgai attīstībai, savukārt, ja tās nav pozitīvi atrisinātas, tad var būt par pamatu ilgtermiņa grūtībām. Krīzes var izpausties kā dažāda veida problemātiska uzvedība, kas ir izaicinājums vecākiem. Arī bērni saskaras ar dažādām traumatiskām pieredzēm - zaudējumu, šķiršanos, pašu vai tuvinieku slimības un citi smagi notikumi, kas var atstāt tik spēcīgi iespaidu, ka parādās dažādi uzvedības vai emociju traucējumi. Bērnam ir grūti pašam

tikt skaidrība ar notikušo, nepieciešama tuvinieku un speciālistu palīdzība. 

Psihologs var palīdzēt bērniem un jauniešiem kam ir emocionālas vai uzvedības grūtības, kas pazemina viņu labsajūtu, spējas iekļauties sabiedrībā, mācīties un attīstīties vai arī sagādā nopietnas grūtības apkārtējiem.

Bērni un jaunieši parasti piedzīvo tādas grūtības:

• trauksmi vai paaugstinātu uztraukumu,
• uzvedības problēmas,
• depresiju vai nomāktību,
• mācību grūtības skolā,
• attiecību problēmas ģimenē,
• vecāku šķiršanos un dzīvošanu atsevišķi ar vienu no vecākiem,
• grūtības kontrolēt dusmas,
• zemu pašvērtējumu un grūtības uzticēties citiem,
• pazeminātas sociālās prasmes,
• tuvinieka zaudējumu,
• vēlmi uzzināt vairāk par seksu un seksualitāti,
• izmaiņas ģimenes struktūrā,
• grūtības attiecībās ar vecākiem.

Bieži vien rokas zina, kā atrisināt mīklu, ar kuru intelekts ir cīnījies veltīgi.

/K. G. Jungs/

Smilšu spēles vēsture ir aizsākusies 20. gadsimta pirmajā desmitgadē, kad H. G. Velss

aprakstīja savus novērojumus par to, ka viņa abi dēli uz grīdas rotaļājas ar miniatūrām figūriņām. Viņš bija novērojis, ka uztraukuma un pārdzīvojuma brīžos viņiem trūkst vārdu, lai

izteiktu savas jūtas. Bērni rotaļājoties daudz vieglāk varēja izspēlēt savas problēmas attiecībās vienam ar otru un arī ar citiem ģimenes locekļiem nekā izteikt tās vārdos. Viņš bija izveidojis miniatūru rotaļlietu kolekciju, lai ar tās palīdzību bērni varētu paust neizsakāmo. Tā radās viņa pirmā grāmata "Spēles uz grīdas", 20 gadus vēlāk bērnu psihiatre no Londonas Mārgareta Lovenfelda aizņēmās Velsa pieredzi un savas klīnikas rotaļu istabā uz plauktiem novietoja figūriņas. Pirmais bērns, kas tās ieraudzīja, aiznesa tās uz smilšukasti un smiltīs sāka ar tām rotaļāties. Tas bija bērns, kurš "izgudroja" to, ko Lovenfelda nosauca par "pasaules tehniku". (Lovenfelda, 1979).

Junga analītiķe no Cīrihes Dora Kaifa, izdzirdējusi par šo metodi, devās uz Londonu pie Lovenfeldas mācīties. Viņa attīstīja šo materiālu izmantošanas veidu, ko nosauca par "smilšu spēli". (Kalff, 1980)

Kā notiek smilšu spēļu terapija un kam tā domāta?

Smilšu spēles terapija bērniem var tikt izmantota, sākot no 4 gadu vecuma. Bērniem

bieži vien ir grūti runāt par savām emocijām, uzvedības grūtībām vai vēlmēm. Smilšu spēles

laikā bērns var izteikt to, ko viņš jūt un pārdzīvo, taču nespēj izteikt vārdos, līdz ar to viņiem smilšu terapija ir īpaši piemērota.

Smilšu spēļu terapijas mērķis ir attīstīt cilvēka iekšējos resursus, caur kuriem tiek piedzīvota spontāna pašdziedināšana. Tā ir vienreizēja iespēja saudzīgā un bērniem saprotamā veidā rast risinājumus problēmsituācijām, sakārtot savas dvēseles dziļākos slāņus, atklāt savus resursus, pārvarēt radušās grūtības, dziedēt sen iegūtās traumas.

Metode, kas sākotnēji bija domāta tikai bērniem, ir atradusi lietojumu arī pieaugušo

terapijā. Bērniem, atšķirībā no pieaugušajiem, nav nepieciešams saprast, kas notiek viņu

zemapziņā, kādas un kāpēc tieši tādas smilšu bildes veidojas.

Kā notiek vizīte

Pirmā vizīte parasti notiek bez bērna klātbūtnes, kad abi vai viens no vecākiem pastāsta, ko viņš saredz sava bērnā vai kur saredz abu sadarbības problēmu. Vizītes laikā tiek apspriesta problēma, bērna dzīves notikumu pārrunāšana un kopējā darba plāna izveide. Pēc tam es satiekos ar mazo klientu, kas nāk uz nodarbībām bez vecāku klātbūtnes.

Otrajā tikšanās reizē ar vecākiem tiek skaidrota izpratne par bērna problēmām un tiek sniegts

skaidrojums, kas bērnam būtu nepieciešams.

Smilšu spēlē tiek izmantotas divas kastes, kur viena tiek piepildīta ar sausām smiltīm,

otra ar slapjām. Kabinetā ir plaukti, kuros  ir sakārtotas miniatūras figūras – simboli, kas

simbolizē visu to, kas atrodas ap cilvēku ikdienā, dažādi dabas materiāli, kā arī mītiski tēli, pasaku varoņi utt. Izmantojot figūriņas, smiltis un ūdeni, cilvēks var izteikt to, ko nevar

pastāstīt ar vārdiem, izspēlēt negatīvo pieredzi, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm...

Smilšu terapijā cilvēks runā simbolu un attēlu valodā.

Nodarbības ilgums:

Smilšu spēles terapijas viena sesija ilgst 40–45 minūtes.

Kādos gadījumos smilšu spēļu terapija var palīdzēt?

Smilšu spēļu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir: 

• emocionālas vai personības problēmas, 
• neirozes, 
• attīstības aizture, 
• mācīšanās grūtības skolā, 
• pēctraumatiskie traucējumi, 
• autisms, mutisms, 
• enurēze, enkoprēze, 
• stostīšanās, tiki, 
• nakts bailes, murgi, 
• hiperaktivitāte, depresivitāte, 
• grūtības izprast sevi (pusaudžiem), savas attiecības ar vienaudžiem, vecākiem, 
• traumatiski pārdzīvojumi (šķiršanās, nāve, ilga slimība, avārija, dzīvesvietas maiņa), 
• ģimenes attiecību problēmas.   

Smilšu spēļu terapija var palīdzēt arī cilvēkiem, kuri pārcietuši vardarbību, jo tā dod iespēju izpaust savus pārdzīvojumus neverbāli. Vardarbības gadījumā cilvēka spēja jūtas izteikt vārdos bieži ir bloķēta.

ir humāniska un uz attiecībām balstīta psihoterapijas pieeja, kas palīdz labāk izprast sevi, savas emocijas, vajadzības un attiecības ar citiem cilvēkiem.

Terapijas laikā mēs pētām ierastos domāšanas, emociju un attiecību veidošanas veidus, kas bieži atkārtojas dzīvē. To apzināšanās paver iespēju veidot jaunus, sev piemērotākus risinājumus un izvēles.

Geštaltterapijas mērķis nav dot gatavus padomus vai risinājumus, bet gan palīdzēt cilvēkam dziļāk izprast sevi, savus resursus un pieņemt sev piemērotākos lēmumus.

Kā notiek geštaltterapijas sesija?

Katra sesija ir individuāla un tiek pielāgota klienta vajadzībām.

Sesijas laikā mēs:

• pārrunājam aktuālās grūtības un dzīves situācijas;
• pievēršam uzmanību emocijām un ķermeņa sajūtām;
• pētām attiecību modeļus un to ietekmi uz ikdienu;
• attīstām apzinātību un spēju atpazīt savas vajadzības;
• meklējam jaunus veidus, kā risināt situācijas.

Dažkārt tiek izmantoti radoši vingrinājumi, vizualizācijas, darbs ar metaforām vai dialoga tehnikas, kas palīdz labāk izprast savu iekšējo pieredzi.

Geštaltterapija var palīdzēt, ja:

• izjūtat trauksmi, stresu vai emocionālu pārslodzi;
• piedzīvojat dzīves krīzi vai zaudējumu;
• saskaraties ar attiecību grūtībām;
• vēlaties paaugstināt pašapziņu un pašvērtējumu;
• ir grūti pieņemt lēmumus vai izprast savas vajadzības;
• vēlaties labāk iepazīt sevi un uzlabot dzīves kvalitāti.

Cik ilgs ir geštaltterapijas process?

Geštaltterapijas dinamika un ilgums var būt dažāds, sākot ar 10-16 sesijām, līdz vairāku gadu ilgam psihoterapijas procesam.

Sākotnēji mēs vienojamies par desmit sesijām, pēc kurām saskaņojam turpmāko psihoterapijas procesu — terapijas turpināšanai vai nobeigumam. Svarīgas ir regulāras tikšanās, tas ietekmē terapijas efektu un iegūto rezultātu. Tikšanās biežums parasti ir 1 reizi nedēļā vai katru otro nedēļu, vienas sesijas ilgums – 50 - 60 minūtes. 

Mans skatījums uz terapiju

Es ticu, ka ikvienā cilvēkā ir spēks un resursi pārvarēt grūtības, labāk izprast sevi un veidot  sev nozīmīgas pārmaiņas. Terapijā man ir svarīgi radīt drošu un pieņemošu vidi, kurā iespējams runāt par to, kas patiesi satrauc, sāp vai šķiet nesaprotams. Terapijā mēs pievēršam uzmanību tam, kas notiek cilvēka dzīvē šobrīd, kā viņš piedzīvo sevi, savas emocijas un attiecības ar citiem. Apzinoties savu pieredzi un vajadzības, rodas iespēja veidot apzinātākas izvēles un labāk saprast, kas cilvēkam ir patiesi svarīgs.